Manuskripti nedeg.

Pēc labākajām franču tradīcijām šajā vietnē visu augustu svilpoja vējš. Les vacances, jūs saprotat… Toties septembris mērenības nepazīst. Vismaz mūsu platuma grādos. Vai jau esat izplānojuši kā pagūsiet noskatīties filmas no diviem vienlaicīgi notiekošajiem kino festivāliem?

Es sāku Arsenālu ar Jurija Karas septiņpadsmit gadus plauktā nogulējušo Meistaru un Margaritu. Precīzāk, ar filmas 125 min garo versiju (otra ir 235 min gara). Filma uz ekrāniem nāca tik ilgi, ka tās pirmizrādi nepiedzīvoja vairāki tās tapšanā iesaistītie – operators Jevgeņijs Grebņevs un Poncija Pilāta lomas atveidotājs Mihails Uļjanovs.

Kā jau rakstīju sev atvēlētajos trīs teikumos kādā nedēļas izdevumā – ekranizēt Bulgakova noveli ir ļoti sarežģīts un prasīgs uzdevums. Ģeniāla grāmata un miljardiem skatījumu katra lasītāja izpratnē. Šķiet, divi smagākie šķēršļi, kas jāpārvar katra daiļdarba ekranizētājam.

Jurija Karas versija par Meistaru un Margaritu ir izdevusies veiksmīgi. Ļoti trāpīga notikumu selekcija, prasmīgi izklāstot stāsta esenci. Filma ne mirkli neriskē garlaikot skatītāju, vai tieši otrādi, to nogurdināt ar pārlieku daudziem elementiem. Arī prasme izveidot tik plūstošu scenāriju ir apsveicama. Sākotnēji atsevišķie Maskavas un Jeruzalemes notikumi filmā sadzīvo un pāriet viens otrā bez mazākās piepūles. Skaļi teikts, bet brīžiem šķiet, ka Karam tas izdevies pat labāk par Bulgakovu.

Vienīgā nedaudz traucējošā nianse ir specefektu izpildījums (starp citu, vēl viens klupšanas akmens katrai Meistara un Margaritas ekranizācijai). Taču šeit vienīgais vaininieks ir laiks. Ņemiet vērā, ka filma tika pabeigta 1994. gadā, kad skatītāji vēl nebija datorgrafikas un daudzo dimensiju izlutināti. Liela iespēja, ka ja mēs Meistaru un Margaritu skatītos tad, viss šķistu absolūti normāls.

Tad, protams, tādi sīkumi kā tas, kā katrs esam iedomājušies noveles varoņus. Manā iztēlē, piemēram, Margarita bija nedaudz rudāka un nosvērtāka. Bet kā pirms seansa teica pats režisors – šis ir viņa skatījums. Un ja vēlamies filmu izbaudīt – ir jābūt gataviem savējo uz brīdi nobēdzināt otrajā plānā.

Advertisements

About krsienti

*krsienti ir vārda Kristīne anagramma. Kristīne ir persona aiz šī bloga. Pēc trīs gadu prombūtnes kino dzimtenē Francijā, viņa ir atgriezusies Latvijā, kur pašlaik raksta dažādiem Latvijas preses izdevumiem. Par kino, protams.
Šis ieraksts tika publicēts Reviews ar birkām , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s