Dejot, dejot, dejot. Pina (2011), Wim Wenders

Pēc trim nedēļām drudžaina darba tempa, beidzot ir laiks ieslīgt kinoteātra mīkstajā sēdeklī. Pagaidīt, kad zālē satumst, lai nevienam neredzot, uzliktu ārkārtīgi neglītas 3D brilles un noskatītos neiedomājami skaistu filmu. Pina – Vima Vendersa jaunāko garadarbu.

Filma sāk intriģēt jau krietnu laiku pirms atrodos kinoteātrī. Atzīsim, ka dokumentālā filma trīs dimensijās nav kaut kas, par ko dzirdam katru dienu. Bet patiesībā viss sākās jau 1985. gadā, kad Venderss pirmo reizi redzēja Café Müller – vienu nu modernās dejas leģendas Pīnas Baušas (Pina Bausch) zināmākajiem darbiem. Režisora un Baušas tikšanās izvērtās dekādēm ilgā draudzībā, kurā dzima ideja par kopīgu projektu. Līdz 2007. gadam vienīgais ierobežojums bija kino tehnikas iespējas, bet tad Vendersam noskatoties U2-3D Vertigo koncerttūres filmu, uzņemtu trīs dimensījās, tika atrasts trūkstošais elements.

Jāsaka, ka filmā Pina, 3D lietojums, vismaz manās acīs, beidzot iegūst jēgu. Nogurusi no dažnedažādiem dzīvniekiem, briesmoņiem, kas no ekrāna metas virsū skatītājiem, tādā kā klusā svētlaimē skatījos Vendersa filmu. Klātbūtnes efekts ir fantastisks. Filmējot teātra skatuvi, uz kuras plosās dejotāji, Venderss neizmet no kadra priekšējās sēdvietas, ļaujot filmas skatītājiem sēdēt nākamajās Vupertāles Dejas teātra rindās. Dejotāju ķermeņi ir telpiski, to kustības vēl dzīvākas.

Dance, dance, otherwise we are lost… Filmā mēs neesam pazuduši. Dejots tiek daudz, intensīvi un skaisti. Venderss izved deju ārpus teātra skatuves – Vupertāles ielās, parkos, raupjās urbānās vietās, kā, piemēram, tramvaju depo. Visur. Baušas horeogrāfētās dejas par viņu stāsta vairāk kā dejotāji, kas nekad nesaka vairāk par pāris teikumiem. Vai arī nerunā nemaz.

Filma piedzīvoja savu pirmizrādi 2011. gada Berlinālē, diemžēl bez Pīnas, kas 2009. gadā, esot filmai vēl nepabeigtai, nomira. Tā filma par Pīnu kļuva par filmu Pīnai.

Pina ir viena no pēdējā laika vizuāli un muzikāli skaistākajām filmām, ko ir nācies redzēt. Varbūt vienīgi nedaudz par garu, iežūžo skatītāju tādā dīvainā stāvoklī, bet ar Vendersu tas piederas pie lietas. Ir patīkami pārmaiņas pēc redzēt uz ekrāna neizskaistinātus, superstāra šablonam neatbilstošus ķermeņus. Šeit viss ir īsts – deja, sajūtas un Pīnas prombūtne. Šī filma ir pavisam neierasta kino pieredze.

8/10

Par filmu Pina Mubi

Saite uz filmas treileri

Advertisements

About krsienti

*krsienti ir vārda Kristīne anagramma. Kristīne ir persona aiz šī bloga. Pēc trīs gadu prombūtnes kino dzimtenē Francijā, viņa ir atgriezusies Latvijā, kur pašlaik raksta dažādiem Latvijas preses izdevumiem. Par kino, protams.
Šis ieraksts tika publicēts Reviews ar birkām , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s